“Nacionālo Interešu Likuma” projekts (Ideja), izstrādāts kā pamatlikums, kas nosaka, ka visa valsts politika, publiskie līgumi, institūciju darbība un uzņēmumu sadarbība ar valsti tiek vērtēta tikai un vienīgi no Latvijas pilsoņu kopējā labuma un ilgtermiņa ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības skatpunkta. Šis likums izveido stingru ietvaru, lai izslēgtu valdības neefektivitāti, atceltu jebkādas šauras interešu grupas priekšrocības un aizsargātu nacionālo identitāti.
Piezīme: Šis ir konceptuāls projekts, nevis reāls pieņemts tiesību akts. Valodā un formā tas pietuvināts likuma loģikai, lai būtu pēc iespējas skaidrs un saprotams.
Kas ir Nacionālās intereses?
Nacionālās intereses ir Latvijas kā valsts pastāvēšana un saglabāšana. Valoda, kultūra, iedzōvotāji, ekonomiski attīstīta valsts, Latviešu bērni kas veicina Latviešu kā nācijas un kā tautības saglabāšanu. Ekonomiski ieguvumi Latvijas iedzīvotājiem un Latviešu kā tautas virzīšana un pārstāvēšana lai gūtu maksimālu labumu tās iedzīvotājiem.
Kas neatbilst Nacionālajām interesēm?
Jebkura aktivitāte kas ir pret Latviju kā valsti, Latviešiem kā nācionalitāti, pret Latviešu valodu, kultūru, iedzōtājiem, arī ekonomiski izvērstas aktivitātes, kas ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību.
NACIONĀLO INTEREŠU LIKUMS
(Likuma projekts)
1. pants. Likuma mērķis
(1) Šī likuma mērķis ir nodrošināt, ka visas Latvijas Republikas iestādes, uzņēmumi un publiskie pasūtījumi kalpo valsts pilsoņu ekonomiskajām, sociālajām un kultūras interesēm.
(2) Likums nosaka pamatprincipus un kritērijus, uz kuriem balstās valsts rīcības vērtēšana un lēmumu pieņemšana.
2. pants. Jēdzieni un skaidrojums
- Nacionālās intereses – Latvijas pilsoņu vairākuma (vismaz 80%) kopējās ilgtermiņa intereses ekonomikas, sociālajā un kultūras jomā.
- Valsts iestāde – jebkura valsts vai pašvaldības institūcija, aģentūra, kapitālsabiedrība ar valsts vai pašvaldības līdzdalību, vai cita publiska institūcija, kas saņem finansējumu no valsts vai pašvaldību budžeta.
- Publiskais iepirkums – jebkurš iepirkums, pirkums, līgums vai pasūtījums, kas tiek veikts no valsts vai pašvaldības līdzekļiem.
- Šauras interešu grupas – fizisku vai juridisku personu grupa, kuras īstenotā darbība sniedz lietderīgu labumu mazāk nekā 80% pilsoņu un var negatīvi ietekmēt valsts kopējo labumu.
3. pants. Vispārējie principi
3.1. Universālā Labuma princips
(1) Neviena politiska, administratīva vai saimnieciska darbība nedrīkst selektīvi izcelt vai dot labumu tikai nelielai sabiedrības daļai, ja tas kaitē valsts pilsoņu lielākajai daļai.
(2) Piemērs:
- Vecpilsētā stāvvietas bez maksas tikai elektriskajiem auto (rezultātā tiek izstumti pārējie iedzīvotāji, uzņēmēji cieš, Vecpilsētā samazinās ekonomiskā aktivitāte). Šāds lēmums neatbilst universālā labuma principam un ir atceļams.
3.2. Ekonomiskās Racionalitātes princips
(1) Visām publiskajām investīcijām jābūt ilgtspējīgi ekonomiski izdevīgām, vai nu radot tiešu peļņu, samazinot izmaksas vai palielinot sabiedrības labklājību ilgtermiņā.
(2) Piemērs:
- Infrastruktūra bez pietiekama pamatojuma (ceļš, tilts, ēka, ko neviens neizmanto) – pretrunā ar nacionālo interešu principu.
3.3. Pretbirokrātijas princips
(1) Valsts pārvalde un pašvaldības nedrīkst pārsniegt racionāli nepieciešamo darbinieku skaitu un izmēru.
(2) Piemērs:
- Ugunsdzēsības depo ar 25 ugunsdzēsējiem drīkst uzturēt tikai tik daudz grāmatvežu vai administratīvo darbinieku, cik lietderīgi vajadzīgs (piemēram, 1 vai 2), nevis 5–7.
3.4. Vietējās Ražošanas prioritātes princips
(1) Publiskajos iepirkumos priekšroka dodama Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem, ja to kvalitāte ir pietiekama un cenas starpība nepārsniedz 25% salīdzinājumā ar ārvalstu piedāvājumu.
3.5. Atbildība par uzņēmējdarbību
(1) Komercsabiedrības, kas strādā Latvijā, nedrīkst kaitēt valsts ekonomiskajai stabilitātei un iedzīvotāju drošībai.
(2) Piemērs:
- Banka, kas veic augsta riska darījumus un rada finanšu nestabilitāti → pakļaujama sodam, pārvaldes atbildība jāizvērtē.
3.6. Nacionālās kultūras un identitātes princips
(1) Valsts politika un publiskās iniciatīvas nedrīkst samazināt, izspiest vai kompromitēt latviešu valodas un kultūras attīstību.
(2) Piemērs:
- Mācību procesam skolās un sabiedriskajā telpā jānotiek tikai latviešu valodā; ārvalstu naratīvi vai spiediens nevar noteikt valsts kultūrpolitiku.
3.7. Pret-ārvalstu ietekmes princips
(1) Neviena ārvalsts vai starptautisks uzņēmums nedrīkst uzspiest Latvijai līgumus vai noteikumus, kas ir acīmredzami nelabvēlīgi Latvijas tautai.
(2) Piemērs:
- Starptautisks uzņēmums, kas iegūst monopolu un var iespaidot cenas (dažādi pakalpojumi, energoresursi u.tml.), – šādi līgumi jāatceļ, ja tie nav valsts interesēs.
4. pants. Valsts kapitālsabiedrības un aktīvu pārdošana
(1) Neviens valsts īpašums vai kapitāldaļas (piem., AirBaltic) nedrīkst tikt pārdots vai privatizēts par “zemu” cenu, ja nav pierādāms skaidrs sabiedriskais labums.
(2) Jebkurš nozīmīgs valsts aktīvu pārdošanas lēmums (virs noteikta sliekšņa, piem., 10 miljoni eiro) jāapstiprina ar publisku referendumu vai Nacionālo Interešu Audita Biroja (NIAO) piekrišanu.
(3) Ja tiek atklāts, ka līgums noslēgts par nepamatoti zemu cenu (“peanuts price”), vainīgie valdes locekļi vai amatpersonas atbild par nolaidību (skat. 8. pantu).
5. pants. Sabiedrības un valsts attīstības kritēriji
(1) Ikvienam jaunam projektam (infrastruktūra, uzņēmējdarbības atbalsts, dotācijas) jāiztur ekonomiskā pamatojuma un sabiedriskās lietderības izvērtējums.
(2) Projekti, kas neatbilst nacionālo interešu principiem (nelietderīgi, pārlieku riskanti, nepierādāmi dārgi sabiedrībai), jāaptur vai jālabo.
6. pants. Līgumu un publiskā iepirkuma drošība
(1) Valsts un pašvaldību līgumos jāietver obligāta atruna, ka, ja piegādātājs apzināti:
- izmanto nekvalitatīvus materiālus,
- nodara kaitējumu sabiedrībai vai videi,
- sadārdzina līgumu bez pamata,
… tad līgums tiek anulēts un piegādātājs/uzņēmums maksā līgumsodu, savukārt atbildīgās amatpersonas tiek sodītas par nolaidību.
7. pants. Administratīvais aparāts un birokrātija
(1) Valsts iestādēs maksimālā administratīvo darbinieku attiecība pret “frontes” darbiniekiem (ārstiem, ugunsdzēsējiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem utt.) – 1:10.
(2) Ja iestādē konstatē lieku birokrātiju (nekonkrētas “fiktīvas” amata vietas), šīs vietas jālikvidē vai jāpārkvalificē darbinieki.
8. pants. Atbildība un sodi
8.1. Amatpersonu atbildība
(1) Amatpersonai, kura pieņem lēmumu, kas acīmredzami neatbilst nacionālajām interesēm (izraisa ekonomisku kaitējumu vai dod labumu tikai šaurai grupai):
- Pirmā pārkāpuma gadījumā: personīga atbildība ar iespējamu atlīdzības atdošanu valstij un amata zaudēšanu.
- Atkārtota pārkāpuma gadījumā: sabiedrisko darbu sods, mantas konfiskācija (ja tiek atklāta ļaunprātība vai korupcija).
8.2. Uzņēmumu atbildība
(1) Ja uzņēmums (vietējais vai starptautisks) ar savu darbību iedragā Latvijas ekonomiku vai drošību (pārmērīgas cenas, krāpšana, zemākas kvalitātes materiāli, banku riskanti darījumi):
- Naudas sods līdz 300% no prettiesiski gūtās peļņas;
- Līguma anulēšana, piegādātāja vai bankas licence atņemšana;
- Vainīgo uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība, ja pierāda noziedzīgu rīcību.
9. pants. Nacionālo Interešu uzraudzība
9.1. Nacionālo Interešu Audita Birojs (NIAO)
(1) Izveidojams NIAO – neatkarīgs valsts birojs, kas uzrauga:
- Publisko iepirkumu likumību un lietderību;
- Valsts un pašvaldību izdevumus;
- Iestāžu un amatpersonu atbilstību Nacionālo Interešu Likuma principiem.
(2) NIAO ir tiesības apturēt jebkuru līgumu vai projektu un ierosināt izmeklēšanu, ja saskata iespējamu pretrunu ar šo likumu.
9.2. Pilsoņu Žūrijas
(1) Nejauši atlasītas 50–100 iedzīvotāju grupas, kuras reizi mēnesī:
- Pārskata NIAO iesniegtos “karstos” gadījumus;
- Var ar 75% balsu vairākumu ierosināt:
- Pārtraukt kādu publisko iepirkumu,
- Sākt papildu auditu,
- Ieteikt amatpersonu atcelšanu.
(2) Šīm žūrijām jābūt plaši pārstāvētām gan reģionāli, gan sociāli.
10. pants. Pārejas noteikumi un likuma ieviešana
(1) Likums stājas spēkā pēc publicēšanas “Latvijas Vēstnesī” un kļūst par obligātu tiesisko pamatu visām valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts uzņēmumiem.
(2) Esošie lēmumi, kas neatbilst šim likumam (piem., pārmērīga birokrātija, nepamatoti līgumi, šauri labumu sniedzoši pasākumi), pārskatāmi 6 mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās.
(3) Valdība vai pārejas valdība, ja tāda izveidota, izstrādā detaļregulējumu (Ministru kabineta noteikumus) atbilstoši šī likuma pamatprincipiem, tajā skaitā:
- Motivācijas un atlīdzības mehānismus (lai nodrošinātu kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti);
- Sabiedrisko darbu sodu sistēmu korumpētajiem amatpersonām;
- Detalizētu birokrātijas samazināšanas plānu.
11. pants. Noslēguma jautājumi
(1) Ja valsts mērķtiecīgi vēlas samazināt nodokļus, likums paredz, ka tas iespējams, ieviešot efektivitātes pasākumus un samazinot birokrātiju. Līdz ar 2–3 gadu laika posmu var ierosināt ienākuma nodokļa samazināšanu (ja budžeta ieņēmumus stabilizē publisko izdevumu lietderīgums).
(2) Ja konstatē, ka līgums vai likums ir pretrunā ar nacionālajām interesēm (piem., 10% AirBaltic kapitāla nepamatota pārdošana), NIAO un Pilsoņu Žūrijas var rosināt neatgriezeniski apturēt darījumu, atcelt vai pārskatīt to, vēršoties tiesā par zaudējumu atlīdzināšanu.
Piemēru kopsavilkums (Likuma piemērošana):
- Vecpilsētas stāvvietu lieta: Ja pašvaldība pieņem lēmumu par bezmaksas stāvvietām tikai elektroauto, kamēr citiem (kas veido lielāko iedzīvotāju daļu) nav pieejas – lēmums atceļams (3.1. pants).
- Bankas augsta riska “pelēkā zona”: Ja banka apdraud valsts reputāciju un finanšu stabilitāti, tai var atņemt licenci vai uzlikt sodu (3.5. pants, 8.2. pants).
- Līgumi ar ārvalstīm: Līgums, kas par augstu cenu pārdod Latvijai kādu preci vai pakalpojumu, neesot jēgpilns sabiedriskais labums, jālauž (3.7. pants, 8.2. pants).
- AirBaltic kapitāldaļu pārdošana par zemu cenu: Ja nav sabiedriskais labums, NIAO var ierosināt apturēt darījumu (4. pants, 9.1. pants).
- Ugunsdzēsēju depo ar 5 grāmatvežiem: Pretrunā pretbirokrātijas principam (3.3. pants).
Secinājums
Šis Nacionālo Interešu Likums nodrošina, ka valsts pārvaldes lēmumi un darbības nekādā veidā nedrīkst būt pretrunā ar vairuma iedzīvotāju ilgtermiņa labklājību un valstiskajām interesēm. Likums izslēdz šauru grupu lobiju, nesamērīgu birokrātiju un nelietderīgas investīcijas, nosakot konkrētas sankcijas par valsts interešu kaitēšanu. Tas ir pamatlikums, uz kura balstās pārējie papildu normatīvie akti par motivācijas sistēmām, sodu mehānismiem un valsts iestāžu darbības kārtību.
Aicinājums:
- Sabiedrībai un politiķiem rūpīgi izvērtēt un apspriest šo likumprojektu;
- Identificēt vēl papildinājumus, lai nodrošinātu pilnu caurskatāmību un praktisku īstenošanu, kā arī sabiedrības atbalstu;
- Nodrošināt, ka likums ātri un efektīvi stājas spēkā un kalpo par pamatu visām turpmākajām reformām Latvijā.